LV EN RU
LV EN RU

Vēsture

Londonā 1967.gadā strauji attīstījās humānistiskā psiholoģija, parādījās jauni uzskati par personības attīstību. Uz ķermeni orientētā psihoterapija, tikšanās grupas, visu veidu mākslinieciskās izpausmes, psihoterapijas grupas un darbs ar sevi piedzīvoja spilgtu radošu uzplaukumu, kuru varētu salīdzināt ar impresionisma kustību. Šajā notikumu virpulī atradās arī norvēģu students Pols Boisens, kurš tajā laikā bija uzsācis medicīnas studijas, bet vēlāk pievērsās kinematogrāfijai un uzņēma 2 pilnmetrāžas filmas „Summer of silence” un „A Doll’s house”.

Vienlaikus ar radošo darbu kinematogrāfijā Pols Boisens ieinteresējās par psihoterapijas virzienu, kas orientēts uz ķermeni - par savas mātes Gerdas Boisenas un Vilhelma Raiha pētījumiem šajā jomā.

V. Raihs, Z. Freida laikabiedrs, atstāja aiz sevis divas galvenās uz ķermeni vērstās psihoterapijas skolas – amerikāņu, kuru pārstāv Aleksandrs Lovens un viņa sekotāji, un norvēģu, kuru pārstāv Olavs Rakness un Gerda Boisena. Gerdas Boisenas ieguldījums ir atklājums, ka psihoterapeitiskais efekts rodas neiroveģetatīvā cikla parasimpatiskajā fāzē, dziļā relaksācijas stāvoklī, kuru psihoterapeits izraisa, pielietojot konkrētus paņēmienus.

1974. gadā Pols Boisens atsakās no turpmākās karjeras kinematogrāfijā par labu psihoterapijai, kuru viņš uzlūkoja kā ceļu uz cilvēka bezapziņu. Pakāpeniski viņš saprata to, ka cilvēka pieredze turpina dzīvot tēlos un veido nebeidzamas filmas personības dzīlēs.

Lai padziļinātu teorētiskās zināšanas un saistītu tās ar savu pieredzi, Pols Boisens apgūst Junga analītisko psiholoģiju, vēlāk iziet Lakāna psihoanalīzi un cenšas atrast saikni starp ķermeņa psihoterapiju un psihoanalīzi. Viņa darbs, kurš sākotnēji pamatojās uz ķermeņa neiroveģetatīvo regulāciju, attīstījās un kļuva par psihoterapijas modalitāti – psihoorganisko analīzi, kurā apvienotas P. Boisena oriģinālkoncepcijas, Z. Freida psihoanalīzes, K.G. Junga analītiskās psiholoģijas un V. Raiha rakstura analīzes elementi.

Kopš tā laika Pols Boisens ir veltījis savu dzīvi psihoorganiskajai analīzei un psihoterapeitu apmācībai.

Psihoorganiskās analīzes teorijā un praksē vērtīgu ieguldījumu devuši P. Boisena kolēģi un domubiedri Īvs Bro, Žaklīna Besona, Anna Frēsa, Ēriks Šamps, Žoele Boisena un Klodija Mote.



Psihoorganiskās analīzes attīstība Latvijā

Latvijā psihoorganiskās analīzes asociācija tika nodibināta 1996. gada 18. decembrī un to izdarīja 11 jauni un aktīvi cilvēki, kuri šajā laikā bija Francijas psihoorganiskās analīzes augstskolas (EFAPO) studenti.

Kā viņi tur nokļuva? Vai nejauši?

1993.gadā, laikā, kad Latvija bija jau atguvusi savu neatkarību no Padomju Savienības un uzsākusi savu patstāvības izveidošanu, daudziem iedzīvotājiem Latvijā tas bija smags periods, kas tolaik saistījās ar trauksmi un neziņu par nākotnes veidošanu. Padomju sistēmas 50 gados cilvēki bija zaudējuši savas saknes, daudzas dzimtas tika iznīcinātas. Pastāvēja viena ideoloģija, kas nebija vērsta uz indivīda personības attīstību uz iekšēju brīvību, bija tikai skaidri virzieni – uz komunismu, ko neviens īsti arī nesaprata. Liekas, ka cilvēki bija zaudējuši savu iekšējo būtību un visi bija kļuvuši vienādi - skrūvītes lielā padomju aparātā.

Lai to mainītu un atrastu sevi, savus spēkus un tos realizētu, bija nepieciešams darbs ar iekšējo pasauli

Mums paveicās – Latvijā ieradās Kristīne Cirhere, kas pārstāvēja psihoterapijas skolu – psihoorganisko analīzi. Kristīne Francijā iepazinās ar latviešiem un izrādīja interesi par Latviju. Šī skola bija tieši tā, kas bija nepieciešama, ko mēs meklējām. To var teikt tagad, kad esam to iepazinuši. Tā šī saikne ar Francijas psihoorganiskās analīzes skolu izveidojās un turpinās.

1995. gadā 11 studenti no Latvijas ieradās Francijā un iekļāvās apmācības procesā kopā ar citiem šīs skolas studentiem, kuri pārstāvēja ļoti daudzas valstis – Franciju, Vāciju, Spāniju, Kanādu, Brazīliju, Libānu u.c.

Šis brīdis mums bija nozīmīgs, jo tika nolemts, ka mēs turpināsim mācības Francijas psihoorganiskās analīzes skolā. Tika noslēgta vienošanās ar Francijas Psihoorganiskās analīzes augstskolu par pilnīgu apmācības kursa iziešanu. 1998.gada vasarā Amanda Baltmugure, Anita Pīlēna, Armands Brants, Ginta Ratniece, Gunta Deģe, Indra Majore, Ieva Priedniece, Juris Batņa, Sandra Jirgena, Uldis Ābele un Vija Muižniece saņēma skolas diplomus, kas apstiprināja, ka viņi ieguvuši pilnu izglītību un ir psihoorganiskās analīzes psihoterapeiti.

Lai nākamā studentu grupa varētu apgūt psihoorganisko analīzi, tika izveidots

Latvijas Psihoorganiskās analīzes asociācijas Psihoterapijas mācību centrs, kas juridiski tika reģistrēts 1999. gada decembrī. Mācības tika organizētas sadarbībā ar EFAPO pasniedzējiem no Francijas un šajā periodā 8 no pirmās grupas psihoterapeitiem ieguva arī tiesības apmācīt psihoorganiskajā analīzē. Otro grupu absolvēja 20 studenti, no kuriem daļa aktīvi strādā kā psihoterapeiti.

2004. gadā tika nodibināts Baltijas Psihoorganiskās analīzes centrs, kas sadarbībā ar EFAPO turpina interesentu apmācīšanu psihoorganiskajā analīzē. Šobrīd centra pasniedzēju komandā ir centra vadītājs Armands Brants, Anita Pīlēna un Ginta Ratniece. Patlaban apmācības procesā ir 2 grupas.

Latvijas Psihoorganiskās analīzes biedrība 2006. gada 12. janvārī tika pārreģistrēta kā Latvijas Psihoorganiskās Analīzes psihoterapeitu biedrība. Tajā ir Latvijas Psihoterapeitu biedrībā sertificēti psihoterapeiti, 7 no tiem ir arī Eiropas Psihoterapeita sertifikāts. Biedrība aktīvi darbojas gan Latvijas Psihoterapeitu biedrībā, gan Eiropas Psihoorganiskās analīzes asociācijā, gan Eiropas Psihoterapijas asociācijā.

Pilnsapulcē tiek ievēlēts biedrības prezidents. Par pirmo biedrības prezidenti tika ievēlēta Ginta Ratniece, kura biedrību vadīja no 1996.gada līdz 2000.gadam. No 2000.-2004.gadam - Anita Pīlēna, no 2004. -2007.gadam Sandra Mihailova, no 2007.-2010.gadam-Ervīns Alksnis, no 2010.gada - Indra Tretjakova, no 2012.gada - Inta Poudžiunas.